ADD TO COLLECTION
  • Add to new collection
  • CANCEL

    Ka ora te whenua, ka ora te tangata

    nā Kīngi Tāwhiao Te Wherowhero

    He kōrero anō mō Tākuta Jonni Koia

    Ka tirohia i konei te ara kua whāia e Tākuta Jonni Koia taka mai ki tēnei wā, ōna whakapono, ōna māramatanga me ōna wheako.

    Me aha tātou hei tautoko i ngā mahi tiaki, whakatupu i te mātauranga e pā ana ki ngā rongoā māori?

    Ko tētahi tino āhuatanga o te mātauranga Māori, ko tēnei mea te wāhi, tae atu ki ngā tāngata e whai pānga ana ki taua wāhi, me ngā hononga o ngā whakatupuranga maha ki taua whenua i te takanga o ngā tau, o ngā rau tau. He mātauranga tēnei e ana ki te whenua, ko ngā kaipupuri i taua mātauranga, ko te hunga nō rātou taua whenua. He mātauranga kua tupu haere i te noho tahi a te iwi ki te whenua, te mahi tahi ki te whenua, me te āta kapo i ōna hua i ōna wā anō e tika ana. Heoi anō, kawea ai ēnei mahi i runga i te āta whakarongo, te āta tirotiro me te āta rauhī i te whenua. Ka toiora te whenua, ka toitū hoki ko tātou.

    Kei te kaha haere te aro mai a ngā rangahau riuroa o te ao kimi rongoā me te ao whakaora taiao ki te hua o te mātauranga tuaukiuki, me tōna āhei ki te rongoā i ētahi o ngā raruraru o ēnei rā. Heoi anō, ina tupu te hiahia o tauiwi ki ngā momo e noho taonga ana ki a tātou, me ō tātou mātauranga, kua tupu hoki te tūpono ka whakamahia hētia e rātou.

    He kaha te hono o ngā mahi whakaora taiao, me ngā rongoā māori, ki ngā matapakinga e ana ki te hauora me te noho ora o te hapori. He wāhi nui kei ngā rākau rongoā me ngā whakapapa o aua rākau i roto i ngā kaupapa whakatō rākau hei whakaora i te taiao, ahakoa kāore pea e āta tohua ngā rākau rongoā. Kei te kaha ake te whai wāhi a ngā whānau ki ēnei momo kaupapa, tae atu ngā mahi rangahau i ngā tini a Tāne. Heoi anō, he mea nui kia kawea ake aua kaupapa i runga anō i ngā tūmanako o te rōpū mō te whakaora ake me te whakahou i tō rātou whaitua, kia tū taua whaitua hei wāhi e kawea ai ā rātou ritenga me ā rātou tikanga ā-iwi. Kia kaua e parea ki rahaki ngā mea e uara nuitia ana e te whānau, e te iwi.

    Anei ētahi āhuatanga matua me whiriwhiri, e tiakina ai ngā mātauranga i roto i ngā mahi whakaora repo, mātua rā ngā kaupapa whakatō rākau rongoā:

    1. Mēnā e whakaaro ana koutou ko tō whānau ki te whakaora ake i tētahi repo, kua tonoa rānei koutou kia whai wāhi ki tētahi, ko te kura rānei kei te hiahia kawe ake i te kaupapa whakaora, me mātua mōhio koutou ki ngā take matua i kawea ake ai te kaupapa. Kei te pai noa iho ina tono koutou i ngā kaiwhakahaere kia whai wā koutou ki te wānanga i te kaupapa. Ā, mā ngā kaiwhakahaere hoki e tuku ngā pārongo pai e kawea ai ā koutou whiriwhiringa i runga i te mōhio.
    2. Kia nui te wā mō te wānanga i ngā whakaaro katoa ka puta ake i te kaupapa. Koia tēnei ko tā koutou whakaū i tō koutou rangatiratanga. He mea nui kia āta whai wāhi te katoa ki ngā whiriwhiringa, ki te pēheatanga hoki o ngā rā kei tua o te awe māpara.
    3. E āta kitea ai he aha kei tua i te awe māpara, me mōhio i pēhea te āhua i mua. Ko tētahi wānanga pai, ko te kōwhiri i tētahi wā i mua, me te whai whakaaro ki ēnei:
    • I pēhea te āhua o te ao tūroa i tō rohe i taua wā? Kōrero atu ki ō kaumātua me te whānau whānui mō ngā tipu, ngā pūnaha hauropi, ngā ika, ngā manu, ngā pepeke i noho ki tō rohe i mua. Āta kimihia ngā kōrero mō te whaitua e tū ana tā koutou kaupapa whakaora repo.
    • I pēhea tā ngā tūpuna noho tahi, mahi tahi ki taua taiao? He aha ā rātou tikanga mahi kai (tae atu ki ngā mahi tirotiro manu), kohi rongoā, kohi rawa mō te raranga me te whatu, te tāwai, te whakairo me te waihanga whare, waka, taputapu, aha atu. Me whai whakaaro hoki ki ngā wāhi i te takutai e whai pānga ana. Hei tauira, ko ngā wāhi i noho ai ngā kaitiaki, ko ngā momo e tautoko ana i te whakaputa uri a ngā ika puiaki, me ngā wāhi i tau ai, i mahi kōhanga ai ngā manu puiaki.
    • I pēhea te āhua o te maramataka e tūtohu ana i ēnei mahi katoa? Ko tētahi mea nui i konei, ko te whai whakaaro ki ngā rākau me waiho mō tētahi wā kia hoki mai ai tō rātou kaha. Hei tauira, ko ngā rākau rongoā me ngā tipu ka kokotia mō ngā mahi a Hine-te-iwaiwa, ka raru ki te kore e whāia he tikanga whāomoomo.
    • E taea tonutia ana ā koutou ritenga te kawe ake ki tō koutou taiao i ēnei rā? Ki te kore, he aha ngā mahi me mahi e taea ai? Ā, ko te pātai uaua katoa pea, āe rānei ka taea aua mahi katoa te whakatutuki? Me whiriwhiri rānei ko ēhea me mātua whakatutuki, ka aro ai ki ērā? Mēnā e pērā ana, he aha aua mea rā?
    • He aha ngā tukanga me whakatakoto kia toitū ai ngā rawa o te taiao me ngā ritenga ā ngā rā e heke mai nei? Ehara hoki i te mea mā te whakaora ake i tētahi whaitua ināianei, ka kore rawa e hē anō ā ngā rā e tū mai nei. Tūhuratia ngā āwhina a te ture hei tiaki i te whenua (hei tauira, he whakaaetanga ā-ture; he pai tonu tēnei mō ngā whenua kua ngaro atu i ngā ringaringa o te iwi Māori). Tuhia atu ki te whakaaetanga he kōrero whakapūmau i tō koutou āhei ki te haere atu ki te repo, ki te whakamahi i te repo, ki te whakataki i ngā rawa o reira kia kawea tonutia ai ā koutou ritenga tūturu.
    • Me whiriwhiri hoki me pēhea te tiaki i ō koutou mātauranga e ana ki te kaupapa whakaora. Nō koutou ō koutou mātauranga. Kia kaua e whakamahia hētia aua mātauranga, e raru ai pea koutou, ō koutou whenua, me ngā rawa puiaki e noho mai ana ki roto.
    1. He wāhi nui kei ngā rākau rongoā i te katoa o ngā kaupapa whakaora repo. Mā te whakatō rākau rongoā e taea ai te kawe tonu ngā ritenga Māori i nāianei, hei ngā rā anō hoki kei tua. Engari hei āpiti ki tērā, mā ngā rākau rongoā anō e rongoā a Papatūānuku.
    • Me noho tahi ki ngā kaumātua me ētahi atu o tō whānau, tō hapū me tō iwi, kia mōhio ake ai koe ki ngā rākau rongoā o tōu anō rohe. Me matapaki ko ēhea ngā rākau ka pihi tuatahi mai, ka ēhea ka whai mai i muri.
    • Mā ēnei pārongo ka oti mai he rārangi o ngā rākau e tika ana, tae atu ki ngā mea me whakatō i te tuatahi hei whakaruruhau mō ērā atu ka tupu ake i muri. Ko ētahi rākau pai hei whakaruruhau mō ngā mea kōpīpī, ko te tutu (Coriaria arborea), ko te mānuka (Leptospermum scoparium), ko te kānuka (Kunzea ericoides), ko te kōwhai (ngāi Sophora), ko te harakeke (Phormium tenax), ko te karamū me te mamaku. Heoi anō, me ui atu ki ngā puna mātauranga o te rohe mēnā kei te tika ēnei rākau mō tōu anō rohe.

    He whakamihi

    I pūtakea mai tēnei mātaitanga i te kōrero Te reo tipu, he mea tuhi nā Tākuta Jonni Koia mō te pukapuka Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland.

      Published 16 November 2020 Referencing Hub articles