ADD TO COLLECTION
  • Add to new collection
  • CANCEL

    Ka ora te whenua, ka ora te tangata

    nā Kīngi Tāwhiao Te Wherowhero

    I mua i te taenga mai o tauiwi, he taonga tonu te repo i Aotearoa. He puna kai matua, ka mutu he puna kai kāore i mimiti. Koia te kāinga o te tuna (Anguilla dieffenbachii me te A. australis), o te kōura (Paranephrops planifrons me te P. zealandicus) me te tini anō o ngā momo ika māori. Arā hoki ngā manu maha i noho ki te taha o te roto me te repo. Arā anō te tī kōuka (Cordyline australis), me ētahi atu rākau i kainga ai ngā hua me ngā kākano, mātua rā i te tau nihoroa. He mātāpuna rawa waihanga anō te repo. Ko te raupō (Typha orientalis) me te toetoe (ngāi Austroderia) ērā i whakamahia nuitia mō te tuanui, hei pupuru anō mō ngā pakitara. Tērā anō te harakeke (Phormium tenax) me te kuta (Eleocharis sphacelata) i whakamahia nuitia e te whare pora, tae atu ki te paru kei te takere o te repo, koia hei whakamangu. He rongoā anō kei ngā rākau o te repo hei whakaora i ngā tūnga, i ngā wharanga me te tini noa o ngā mate i ki te tangata i ngā rā o mua.

    Heoi anō, ka tīmata te taetae mai a tauiwi i te wāhanga tuatahi o ngā 1800, ā, kāore i roa kua noho ko rātou ngā rangatira o ngā whenua nui tonu, ka rerekē te āhua o ngā repo. Kua kore i kitea te noho taonga mai o te repo, ko te whakaaro kē, he whenua ēnei me whakapai ake. I mauria mai hoki e ngā tāngata hou nei ētahi atu mea hei whakatipu, pēnei i te kararehe pāmu nei (te hipi, te poaka, te koti me te heihei), me ngā mea hei whakatipu ki te māra (pēnei i te witi, i te rīwai, i te kānga, i te kāroti, i te aha atu). I ēnei kai hou, kua kore te iwi e mātua whirinaki ki te repo hei oranga tinana mōna. Ka ngaro haere i konei ngā ritenga tawhito. Taka mai ki tēnei wā, ko tētahi 10% noa o ngā repo o mua i Aotearoa kei te noho repo tonu. Waihoki, kāore i tino hauora te āhua o te nuinga. Ā, ko ētahi o ērā e toitū tonu ana, kua raru te ara e tae atu ai te iwi ki te tiki kai, ki te tiki rawa waihanga whare, mahi kākahu, mahi rongoā rānei. E tino pēnei ana ngā repo kei ngā papa rāhui me ērā ko ngā whenua e karapoti ana i aua repo, kua riro katoa i te rāwaho.

    E arotahi ana tēnei mātaitanga ki te tūranga o te repo i te rautau 21. He wāhi hira tonu, engari ko tana tūranga i te taiao me te āhua o te whakamahi i te repo, kua rerekē. Ko te nuinga o ngā whenua kua riro ki ngā kaupapa ahuwhenua, ahumāra, ā, kua noho mōrearea i ngā karawhiuwhiu mai a te huarere inati o ēnei rā.

    Heoi anō, e anga tonu ana a ngāi Māori ki ngā whenua kōreporepo hei pātaka rongoā. Mō tētahi ōrau nui o te motu, koirā anake te nōhanga o te taiao kei reira ngā rākau rongoā e tū tonu ana, e taea ana e rātou te toro atu.

    Ko te kaupapa matua o te rākau rongoā, hei rongoā i te whenua tonu

    Koinei tētahi mea kia kaua e ngaro i ngā mahara i a koe e whakaaro ana ki tēnei mea te rongoā, tae atu ki ērā kei te repo. Ko tētahi mea e pōuri ai te ngākau, kua rite ngā mātauranga e ana ki ngā rongoā ki ngā rākau rongoā tonu – e rua, e rua, kua whatungarongaro haere. Arā te wero nui, ko te kimi anō i aua mātauranga – me haere ngātahi te whakahokinga mai o ngā mātauranga me te whakahokinga mai o ngā rākau ki te mata o te whenua.

    He maha ngā mahi a te repo hei whakaora, hei haumanu i te whenua

    Nā te āhua o ngā mahi ahuwhenua, ahumāra o ēnei rā i apiapi ai te noho a te kararehe me te huawhenua ki te whenua, he kawenga nui tā ngā repo ki te miti i ngā taiora me ngā tāoke o ngā takotoranga wai pātata me ngā kāpunipuni wai e hono ana, kia haumaru ake ai aua wai mō ngā mea koiora katoa e noho ana ki reira. He āhuatanga hou tēnei ina whakaritea ki neherā; kāore he kararehe tāparuparu nui i te whenua ki te hamuti i mua; nō te taenga mai o te Pākehā me āna kararehe pāmu i pērā ai. Waihoki ngā matū kei ngā whakahaumako e whakamahia nuitia ana i ēnei rā hei whakamōmona ake i te whenua. He āhuatanga ēnei me whiriwhiri ina tirohia ngā rongoā māori, ngā rongoā kei te taiao.

    He pai anō te repo hei whakamauru i ngā hua kino o te waipuke. Ka mau ki ngā repo te wharu me ngā kawenga a te waipuke. Ā tōna wā ka huri ēnei hei whakahaumako māori, ka mōmona ake te whenua i ngā tapa o te repo, ka rea ake te matahuhuatanga a Tāne, tae atu ki ētahi tipu rongoā.

    Ka pai hoki te repo hei pupuri i te wai. I te takanga o te wā, ka āta heke atu ngā wai ki ngā mātāwai kei te kōpū o te whenua, ā, atu i reira ki ngā puna ka pupū ake ki te mata o te whenua, e ora anō ai ngā tini a Tāne i aua wai horomata. Engari nā ngā mahi kari awa i te 150 tau ki muri, kua riro atu ngā wai o te nuinga o ngā repo, kua haumate anō te nuinga o ērā e toitū tonu ana, me te aha, kua kore te nuinga o aua puna. Kua kore hoki te tini o ngā uri a Tāne ko aua puna tō rātou oranga.

    Me kore ake ngā repo kua whakaorangia ake, kua tū mai anō he wāhi kohi rongoā mō ngā whānau. Heoi anō, ko te oranga ki te tangata o tana haere ki te taiao ki te kohi rau, peka, aha ake rānei hei mahi rongoā mōna, he iti ake pea i te oranga e rongo ai ia i tana haere ki reira ki te whakaora ake i te whenua. Ina pērā te mahi, ka hono koe ki te mauri o te whenua – he nui noa atu pea te oranga i tērā, tēnā i te oranga o te rongoā ka ahu mai i te wai o te rākau.

    Ko te repo hei puna rongoā

    Kei te kaha ake te kite o ngā whānau mahi rongoā māori, he wāhi puiaki tonu te repo. I ngā wāhi maha o Aotearoa, mātua rā ngā tāone nui, ko te repo anake te wāhi e kitea ai ngā rākau rongoā e tupu ana. Ka mutu, ka kaha ake tēnei āhua i te tahuri a ngā tāngata whai whenua ki te taiapa i ngā kōawa me ngā kōreporepo i ō rātou whenua hei whakatika i ngā raru kua ki ngā wai māori o Aotearoa. Me kore ake ngā mahi whakaora repo e wātea ana ki te tokomaha, e taea tonutia ai te kohi rongoā i reira.

    Ētahi atu kupu ārahi

    1. Ko te kaupapa mātāmua o ngā rākau rongoā, he whakaora i te whenua; ko tā rātou whakaora i te tangata, ka noho hei kaupapa mātāmuri. Me mutu te whakanoho i a tātou ki te pokapū o ngā mea katoa.

    Me whai whakaaro ki ērā atu hanga koiora katoa e noho tahi nei ki a tātou. I te ao Māori, he whānau kotahi ngā mea katoa i heke mai i a Tāne – rākau mai (tae atu ki ngā rākau rongoā), tāngata mai, aha mai. Ka mutu, hei pōtiki tātou ki ērā atu o ngā uri a Tāne. Ina mātua whai whakaaro tātou ki a tātou, hei aha ērā atu o ngā uri, kei te takahi tātou i ngā tikanga, kei te whakararu hoki i te noho pai, i te noho taurite o ngā mea katoa o te ao koiora, o te ao tūroa.

    1. Kitea nuitia ai ngā rākau rongoā i ngā tapa tupu hou o te ngahere.

    Ko te wāhi nui ki ēnei rākau, he tū hei whakamarumaru mō ētahi atu rākau e tūhauora anō ai te taiao ā tōna wā. Kei te whakaora rātou i te whenua, kei te tū anō hei rongoā mō tātou. Ka tere tupu ake ngā hanga pērā i te koromiko, te makomako, te mānuka me te tutu i muri i te kainga o te whenua e te ahi, e te waipuke rānei, ka kākahu anō i te whenua kia kore ai te oneone e maroke, e riro rānei i te hau. Ā tōna wā ka tupu ake ngā rākau tupu roa, tū roa. Heoi anō, i muri tonu i ngā rākau tuatahi, ka tupu ake ko te karamū, ko te mingimingi noho repo, ko te matipou me ētahi atu. Ki te nui te mākū o te whenua, ka tere tūtū mai anō ko te mamaku, me te whekī; i ngā whenua āhua maroke, ko te mamaku me te ponga. Ā, kia tū mai ēnei hei whakaruruhau, ka whai mai pea ko te kawakawa, te raurēkau, te patetē me te hangehange.

    He pērā anō te āhua ki te repo: ka tīmata ki te whānau wīwī, ki te kuta, ki te pūrekireki. Ka kapohia e ērā ngā oneone, nāwai, nāwai ka tū mai ngā rākau iti me ngā rākau nui ki te tika ērā atu āhuatanga o te taiao.

    Heoi anō, kāore e pēnei ki te kore he puna kākano e pātata ana, me ngā manu hei kawe i ngā kākano ki ngā wāhi tupu hou. Ko te mate, he nui ngā whenua kua ngoikore rawa, kāore i reira ngā mea hei whakaora ake i a ia anō; kua iti, kua kore rānei ngā kākano o te rohe tonu, kua ngaro hoki ngā manu ko te tikanga ko rātou ngā kairuirui i te kākano. Hei āpiti atu ki tēnā, arā ētahi tupu pērā i te harakeke me te kōwhai ko ngā manu pērā i te tūī (Prosthemadera novaeseelandiae) me te korimako (Anthornis melanura) ngā kairuirui i te hae. Ki te kore ēnei manu i te taiao, kāore pea e ruia te hae, ā, ka iti ake ngā kākano hei āwhina ki te kākahu anō i te whenua ki te tupu.

    Nō reira, hei whakaputa rongoā, he nui noa atu ngā mahi i te whakatupu rākau noa iho. Me mātua tiaki ngā manu, ā, ko tētahi mahi nui i konei, ko te whakakore atu i ngā hoariri o te manu, pērā i te toriura, i te torihura, me te ngeru mohoao. Kia kaha anō te whakakore atu i ngā rākau me ngā otaota kino, pērā i te whiro whatiwhati (Salix fragilis) me te whiro kiwikiwi (S. cinera). Ka kapi katoa i ēnei tū rākau ngā tapa o te repo, me te tāmi i te nuinga o ngā rākau māori, tae atu ki ērā e whakamahia ana hei rongoā. I te nui o ngā mahi tūkino i te whenua, me uaua ka whakamāui ake te whenua. Mā tātou rawa, mā ngā pōtiki a Tāne te whenua e whakaora, e ora anō ai ko tātou.

    I ngā tapa o te ngahere, ka tere te tupu ake o ngā rākau tuatahi hei tūwatawata, hei ārai ka tiaki i te wao. Ka kōwhiria nuitia hoki ēnei momo rākau mō ngā kaupapa whakaora taiao, i te mea he māmā te whakarea me te whakatupu, ka āta kapo ake hoki ngā rākau nei i ngā taiora i te oneone. I te repo, ka kaha tīpakohia ko ērā e rata ana ki te whenua mākū, pērā i te tī kōuka, i te harakeke, i te mingimingi noho repo, i te wīwī me te pūrekireki. Whai i muri i ērā, ko te pukatea, ko te māhoe, ko te patetē, ko te maire noho repo me ētahi atu rākau me mātua whai whakaruruhau.

    Heoi anō, kaua e wareware, ko te mahi matua a ēnei rākau, ko te whakaora ake i te hapori rākau e hauora ai te hapori whānui o te repo. Ina tūtū mai ngā rākau huhua, ka hoki mai ngā manu me ngā hanga tuaiwi-kore; he wāhi anō kei a rātou hei whakapūmau i te hauora o te repo me ngā tini a Tāne, a Maru e noho ana ki reira.

    He maha ngā matū e whakamahia ana i ēnei rā i roto i ngā mahi ahuwhenua, ahumāra (hei tauira, i ngā whakahaumako me ngā wairehu). Ko ētahi o ēnei, ka whakararu hoki i te tangata. Arā hoki ngā wairehu me ngā matū ka tukua hei patu i ngā tarutaru e tipu ana ki te whenua. Kawea ai hoki tēnei mahi i ngā kaupapa whakaora taiao, mātua rā i te tīmatanga o te kaupapa. Ko te mate, ka noho roa ētahi o aua matū ki te oneone. Tērā pea ka kapohia ake aua paitini e ngā tipu o te repo, ā, ina pērā, ka kore e pai hei rongoā. Ko te mātaitanga e kīia nei ko Te Huakita o te Wātakirihi kei te tino whakatauira i tēnei tūāhua.

    1. Me whakahoki mai te matahuhuatanga whānui o te repo, kaua ngā rākau noa.

    I ētahi o ngā kaupapa whakaora taiao, he iti rawa ngā momo rākau ka whakatōkia. Ka whakatōkia nuitia ngā mea māmā te tiki atu, māmā te utu, māmā te whakatō me te whakatupu. Ka matomato pea te tupu o ēnei rākau ki ngā parenga, engari kāore i matahuhua. Mā te matahuhua o ngā momo e tino ora ai te whenua. Ā, kia kōrerotia ngā manu – ko te tikanga, mā te whenua e hora kai mā ngā manu i ngā kaupeka katoa o te tau, tae atu ki ētahi wāhi pai, wāhi haumaru hei mahi kōhanga. E tohutohu mai ana hoki ngā ringa mahi rongoā, i ētahi wā ko te pai o te rongoā, e hono ana ki te pai o te taiao e tipu rā te rākau rongoā, me ngā mea e tupu ngātahi ana ki a ia. Me whakaora ake, me whakapūmau ngā tini hononga e hauora tūturu anō ai te whenua – kāore e hauora i te whakatō rākau noa ki ngā repo hei kākahu i ngā tapa o te wao.

    He whakamihi

    I pūtakea mai tēnei mātaitanga i te kōrero Ngā rongoā o ngā repo, he mea tuhi nā Robert Pa McGowan mō te pukapuka Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland​​​​​​.

    Kua tuhia hoki e Rob McGowan tētahi pukapuka mō te haumanu i te whenua, ko Tīwaiwaka te ingoa. Arā te roanga atu o ngā kōrero mō tana moemoeā, kei www.tiwaiwaka.nz.

      Published 16 November 2020 Referencing Hub articles