ADD TO COLLECTION
  • Add to new collection
  • CANCEL

    Tākuta Jonni Koia

    Kei tēnei wāhanga o te mātaitanga rongoā ngā kōrero mō Tākuta Jonni Koia – te ara e haere nei ia, ōna whakapono, ōna māramatanga me ōna wheako.

    Ko ngā rākau māori o Aotearoa ētahi o ngā mea tino ahurei, tino matahuhua o te ao. Mō tētahi 70-80% o ēnei, ko Aotearoa anake te kāinga tūturu, kāore e kitea e tupu noa ana i wāhi kē o te ao. Ā, ko te maha atu o ēnei rākau he rongoā tonu, whakamahia ai e ō tātou tūpuna mai rā anō hei whakatika i ngā māuiuitanga me ngā raru o te tinana. Koia i kīia ai he taonga ngā rākau a Tāne. Koia hoki i tino hāngai ai ngā kaupapa nei, te kaitiakitanga me te rangatiratanga, ki ngā tini a Tāne, me te penapenatanga o ngā rawa nei kia toitū tonu ai mā ngā uri whakaheke.

    I pūtakea mai te ingoa nei, a Te Reo Tipu**, i te mōhio he reo motuhake, he reo ahurei tō ngā rākau rongoā. Kei te rākau rongoā ōna ake whakaaro. He wā anō ka kōrero te rākau ki a koe, ka tohutohu, ka ārahi, ka tiaki i a koe. Kia roa koe e mahi ngātahi ana ki ngā rākau rongoā, ka mārama ake koe ki āna kōrero. Ko te kawenga matua a te rākau rongoā, ko te rauhī, ko te whakaora ake i te whenua. Ko ngā rākau rongoā ētahi ka tipu tuatahi mai i ngā tapa o te wao, i ngā wāhi kua whakarakea, kua takakinoatia te whenua. Ko tātou te tangata ngā pōtiki a Tānemahuta. E tika ana mā tātou e āta tiaki, e whāomoomo ngā rākau rongoā. Nō reira, ko te tino o Te Reo Tipu, ko te whai kia mārama tātou ki te kaha o ngā rākau rongoā ki te whakaora ake i a Papatūānuku, ko te whakamoemiti hoki ki a Tānemahuta, mōna i tuku mai i ēnei uri whakaora ki te ao.

    **Te whakapapa o te ingoa nei, o Te Reo Tipu

    He mea inoi e Tākuta Jonni a Whaea Marilyn Vreede, māna e whiriwhiri he ingoa mō tāna rangahau. Ko Te Reo Tipu te ingoa i kitea.

    He mea nui ki a Tākuta Jonni kia whakatenatenahia ngā kaumātua kia āta uru mai hei kaitiaki, hei puna mātauranga, ki tāna rangahau. Koinei te ara e rauhītia ai ngā rongoā. E whakapono ana a Jonni ka whakaae tonu ngā rongoā ki te āhua o te ārahi a ngā kaumātua i Te Reo Tipu. I te taha o tana kāhui kaumātua, kei te whakatūria hoki e Tākuta Jonni he kāhui rangatahi – ko rātou hoki ngā ringaringa o āpōpō hei kawe i te rangahau me ngā mahi e tika ana ki tua.

    Kei te mōhio a ngāi Māori me tauiwi ki ngā kawenga whakaora a ngā rākau rongoā i te repo. E kīia ana hoki ko ngā repo ngā ‘tākihi’ o te ao tūroa, i te mea koirā ngā hanga ka āta tātari i ngā parakino ka rere mai ki ngā repo i ngā whenua karapoti, ērā wai paruparu ka whakararu i te hauora o ngā awa me ngā roto. Ā, he wā anō ka tū ngā repo hei tauārai atu i ngā wai pūkeri ina waipukengia ngā awa. Huri katoa i ngā whenua kōreporepo – i ngā uru rākau tū ki te repo, i ngā tapa tonu rānei o te repo, arā he rākau rongoā e tūtū mai ana. Hei rongoā aua rākau mō ngā mate tangata, hei kāinga noho anō hoki mō ngā mea oreore e noho pātata ana ki te repo me te wai māori. Hei tohu anō ngā rākau rongoā i te rerekē haere o te nōhanga me te pūnaha hauropi.

    E aro nui ana tēnei mahi a Tākuta Jonni ki ēnei rākau rongoā e whā – te karamū (Coprosma robusta), te kūmarahou (Pomaderris kumerahou), te mamaku (Cyanthea medullaris) me te kawakawa (Piper excelsum). Kei te āta tirohia hoki te wāhi ki ēnei rākau hei rongoā i te ‘matehuka, momo tuarua’ (ko te tuhi poto o tēnei mate, ko te T2D). He mate āhua taumaha tēnei ka ki te tokomaha tonu o te iwi Māori.

    Ko te tino o te rongoā Māori, ko te whakaora i ngā āhuatanga katoa o te mea e rongoātia ana. Mō te tangata, ka uru mai ko tōna taha wairua me tōna hononga ki te mauri o Papatūānuku.

    He tokomaha e whakapono ana mēnā e taea ana e rātou te tūhono anō ki te mauri o Papatūānuku, ko tō rātou hononga anō tēnā ki ō rātou whakapapa, otirā, ki a rātou anō. Ā, mā reira e tika ai tā rātou takahe haere i te ara ki te hauora.

    He nui ngā mate ka ki te tangata, he raruraru taha pāpori te takenga mai. Ko te kore whare, ko te mokemoke, ko te tūkino i te whānau, i te hoa rānei – he momo mate pāpori ko te mate tinana pea tōna otinga atu. Hei tauira, tērā pea nā te mokemoke, ko te kaha rawa, ko te iti rawa rānei o te kai, e taumaha rawa ai, e whīroki rawa ai te tinana, me ōna anō pānga taha hauora ka hua mai i tērā. I ētahi wā, ko te heke haere o te hauora Māori i ēnei rā, i ahu mai i te noho mōriroriro o te tangata i te whenua, tae atu ki ngā repo.

    He neke atu te rongoā māori i te pūhui matū rākau ka whakatika i ngā mahi o te tinana tangata, pērā i te maha atu o ngā rongoā arowhānui o ēnei rā. Ki te tika te whakamahi i ngā rongoā māori, ka kori ake pea ngā whēkau pērā i te ate, i ngā tākihi me te repe taiaki huka ki te whakaora i a rātou anō. I runga i te whakapono ki tēnei, he tokomaha ngā tāngata taka rongoā kei te mahi ranunga rongoā e āta tautoko tahi ana ngā rongoā o roto, tētahi i tētahi.

    Arā hoki ngā kākano, ngā pakiaka me ngā hua o ētahi rākau māori i noho hei kai matua mā te iwi Māori i mua, ko aua mea tonu pea te pito mata o ētahi rongoā pai hei patu i ētahi mate nui o ēnei rā. Ko te matehuka, momo tuarua nei (arā, te ‘T2D’) hei tauira. Engari he tino iti ngā kōrero kua puta mō ēnei āhuatanga. Nā runga i ngā matapaki tahi ki ētahi kaumātua me ētahi tohunga taka rongoā, tae atu ki te arotakenga o ngā kōrero hītori Māori o nāianei me neherā, kua tautohua ngā rākau e whai ake nei ka whaihua pea hei rongoā i te T2D: te karamū, te kūmarahou, te mamaku me te kawakawa.

    He whakamihi

    I pūtakea mai tēnei mātaitanga i te kōrero Te reo tipu, he mea tuhi nā Tākuta Jonni Koia mō te pukapuka Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland.

      Published 16 November 2020 Referencing Hub articles