ADD TO COLLECTION
  • Add to new collection
  • CANCEL

    Me pēhea te whakahoki mai i ngā rākau rongoā ki te repo?

    Ko te whāinga nui, kia takoto he taiao e pai ana ki ngā huānga katoa o te whānau (ngā aitanga katoa a Tāne, a Punga, a Maru) nō rātou taua pito whenua. Kia kaua tātou e aro ki a tātou anake me ō tātou hiahia – me whai whakaaro ki ngā mea ora katoa.

    1. Ko te pātai tuatahi me pātai, he aha ngā mea me mātua mahi e hauora anō ai te whenua nei?

    Ki te haumanutia te whenua, me ngā wai e ora ai te whenua, ka homai anō te waiora ki a tātou. Ki te ora te whenua me ōna wai, ka ora anō ko te tangata. Ahakoa e pai ana pea te inu i ngā wai kua ‘rongoātia’ ki ngā matū pērā i te haumāota, inā noa atu te pai o te inu i te wai horomata mai i te whenua tonu. Engari i ēnei rā, ka roa e rongoātia ana te whenua, kātahi anō ka pai te inu i ōna wai māori. Me pātai anō pea ki te whenua me tīmata ngā mahi i hea – kaua e whirinaki noa ki ngā mātauranga o ngā kaitohutohu pūtaiao. Ko tētahi mea nui, me kōwhiri ngā momo tipu e tika ana mō tō rohe – uia atu ngā kaumātua me ētahi atu mōhio o te whānau me te hapū, toroa ētahi repo e pātata ana, kimihia ngā tuhinga tawhito mō ngā tipu taketake o te rohe – he tīwhiri pea kei reira mō te whenua e takoto mai rā te repo e whakaorangia ana.

    2. Me arotahi ki ngā momo tipu ka haumanu, ka ‘horoi’ i ngā wai.

    Arā tētahi rangahau i kawea ki ngā roto o Waikare (i te rohe o Waikato) me Te Wairarapa (i Te Ūpoko o te Ika), ko tāna i whakaatu mai ai, e taea ana e te mānuka te tango mai ētahi tukumate i te wai. Kei te mahi tahi ngā kairangahau ki ngā mana whenua o aua roto ki te tiaki, ki te aroturuki i ngā wāhi rā, ki te whakatupu hoki i ngā mātauranga me ngā pūkenga o ngā whānau e whai wāhi ana ki te kaupapa. He pai anō hoki te raupō hei miti i ngā tāoke; waihoki ngā kāhui raupō apiapi hei tātari i te wai. Mā te kāhui raupō hoki e whakapōturi te rere o te wai, māna hoki e taka atu ai ngā para kei te wai e iri ana. Ā, kei ngā pakiaka o te raupō ētahi moroiti, ko tā rātou mahi, he wāwāhi pararopi, he whakakore i ngā tāoke kei aua pararopi. E āta whakatōkia ana te raupō ki ngā mahinga repo hou kia pai ai tāna whakahoromata i te wai.

    Ko tētahi tino tohu i te whaihua o ngā mahi whakaora repo, ko te kitea atu o te ika māori i reira. Mēnā kua tīmata te hoki mai o ēnei ika, kāti, e tohu ana kei te ara o angitū te kaupapa e haere ana.

    3. Whakatōkia he rākau e pai ana ki ngā manu māori.

    Ka ora te manu i te nōhanga e nui ana te kai, kei reira hoki ngā pae e tika ana hei taunga mōna. He rawe ngā hua o ngā rākau māori pērā i te karamū, i te mingimingi noho repo, me te makomako hei kai mā te manu. Koia anō te kāinga o ētahi pepeke ka kainga e te manu. Kia maha ngā momo rākau, kia rato ai he kai mā ngā manu i ngā wāhanga katoa o te tau. He tino rākau hoki te kahikatea (Dacrycarpus dacrydioides) i te repo. Ka roa e pakari haere ana, engari kia pakari, ka mau roa ngā hua ki te rākau, arā, ki waenga rawa o te takurua. Ko te mānuka me te putaputawētā (Carpodetus serratus) ngā oranga o te pepe tuna (Aenetus virescens) me te wētā (ngāi Stenopelmatidae me ngāi Rhapidophoridae), koinei ētahi tino kai a te ruru. Kia tū kaha mai ēnei rākau, he nui ake te tūpono ka tau atu te manu, ka pūmau ki reira.

    Me whai wāhi anō te manu hei mahi kōhanga pai mōna. He apiapi te tupu o te makaka (Plagianthus divaricatus) me ētahi o ngā teihi tupu repo pērā i te Olearia solandri, kāore e tere tomokia e te toriura me te kiore. He pai anō te raupō, te whānau wīwī me ngā pūrekireki hei whakaruruhau mō ngā manu hunahuna o te repo pērā i te matuku (Botaurus poiciloptilus) me te mātātā (Bowdleria punctata), tae atu ki ētahi atu momo kua tūāngaro i te mata o te whenua. Kia hoki mai ēnei manu ki te repo, he tino tohu kei te ora ake te mauri o te repo.

    4. Me he rākau rongoā kei te ngaro, tāpiria atu.

    Kāore e kore kua whakatōkia kētia ētahi, engari arā ētahi rākau rongoā ka pai ake te tupu mēnā kua tū kē mai ētahi atu rākau hei whakaruruhau. Ko te kawakawa tētahi ka kaha ake te tupu ki te wāhi marumaru, ā, ka pai ake hei rongoā mēnā e tupu ana ki reira. Ko te raurēkau anō tētahi ka pai ake tana tupu i raro i ētahi atu rākau. Ā, kia tū katoa mai ēnei, he whakakapi te mahi, he kuhu atu i ētahi atu mea ka pai te tupu ki te wāhi marumaru, tae atu ki ētahi rākau rongoā kāore anō kia whakatōkia.

    Te kohi rongoā: he taonga te manawanui

    Me mātua ui atu ki te whenua tonu mēnā e pai ana te kohi i ōna hua. Ki te tere rawa te kohi i muri i te whakatōnga o ngā rākau, tērā pea ka whara, ka mate rānei, ka mutu kāore pea e tino kaha te rongoā . He neke atu te whakarite rongoā i te taka i ngā rau me ngā peka tika. Me whai whakaaro ki te wāhi e tupu ana te rākau, me ērā atu rākau e tupu ana i tōna taha. Ko te wā tika o te tau, ko te wā tika anō hoki o te rangi, koirā anō ētahi mea ka whai pānga ki te pai o te rongoā.

    Tukua ngā rākau rongoā hou kia rarau, kia tūhono haere anō ki ngā mea o te taiao e ora ai rātou. Kia kaua e wareware, ko te kaupapa matua o ngā rākau rongoā , hei whakaora kē i a Papatūāunuku me ngā mea katoa e noho tahi ana ki a ia – kāore e whakatōkia hei painga noa iho mō tātou, te tangata. Ki te tiakina ngā rākau kua whakatōkia, ki te rite tonu te toro atu, ka mōhio koe ina tae ki te wā tika mō te kohi i ngā rongoā.

    Me whakapai ake tātou i a Papatūānuku, tē tango noa ai i ōna painga. E pai ana kia rongo tātou, ngā pōtiki o te whānau a Tāne, i ētahi o ngā painga o te whenua, engari kāore tātou e noho hei rangatira mōna.

    Ka ora te whenua, ka ora te tangata.

    Ko te whakataukī nei hei ārahi i a tātou. Ki te tiaki tātou i a Papatūānuku, ka ora anō ko tātou. E tino hāngai ana tēnei kōrero ki ngā repo – arā hoki te kōrero, “ko ngā repo ngā tākihi o te whenua”.

    Nō reira, kia haere nei koe ki te repo, kaua e rapu noa i ngā rākau e mātua hiahia ana koe hei rongoā mōu, mō wai ake rānei, ka mutu i reira. Me kimi kē he pēhea rawa tā te repo whakaora ake i te whenua, tāna whakahoromata i te wai. Ko tāna, he whakatika i ngā hononga, he tuku hoki i te waiora ki ngā mea katoa e hono atu ana ia. Ki te mārama tātou ki tērā, kei te huarahi tātou ki Tūhauora, mō tātou, mō Papatūānuku anō.

    He kōrero kōpūtahi

    He whakamihi

    I pūtakea mai tēnei mātaitanga i te kōrero Ngā rongoā o ngā repo, he mea tuhi nā Robert Pa McGowan mō te pukapuka Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland​​​​​.

    Kua tuhia hoki e Rob McGowan tētahi pukapuka mō te haumanu i te whenua, ko Tīwaiwaka te ingoa. Arā te roanga atu o ngā kōrero mō tana moemoeā, kei www.tiwaiwaka.nz.

      Published 16 November 2020 Referencing Hub articles