ADD TO COLLECTION
  • Add to new collection
  • CANCEL

    He aha te ‘tohu’ e kōrerotia ake nei?

    Ko ngā tohu taiao. Mā ngā tohu o te taiao e whakaatu mai ki a tātou e pēhea rawa ana te hauora o ngā mea ora i ngā pūnaha hauropi pēnei i te repo. Whakamahia ai ngā tohu hei aroturuki, hei tautohu i ngā rerekētanga ka i te takanga o te wā. He taputapu pai hei āwhina i ngā mahi whakahaere i ngā kaupapa whakaora. Ki te kitea kei te hē haere ētahi āhuatanga, kua mōhiotia me whakatika; ki te kitea kei te pai haere, kua mōhiotia kei te ara tika e haere ana, kei te tūhauora haere te taiao.

    He aha tēnei mea, te tohu ā-iwi?

    Ko te tohu ā-iwi, he tohu ka tautuhia e te iwi (arā, e te iwi Māori i tēnei horopaki nei). He tohu hāngai, he tohu whai tikanga ka whakaatu i te huri haere o tētahi āhuatanga i roto i te horopaki o ngā uara Māori me ngā pūnaha taiao whānui. Kia huia tahitia ngā tohu, ka mārama ake te hauora whānui o ngā rawa māori o te taiao whāiti, o te pūnaha hauropi rānei e arotahia ana (pēnei i te repo). Ka takea mai ngā tohu i ngā mōhiotanga o te rohe – ngā mōhiotanga o ngā whānau, ngā hapū, te/ngā iwi me ngā hapori kaitiaki o te rohe – mā konei e hāngai ai, e tūhonohono tahi ai ngā tohu nei. He tino taputapu ngā tohu ā-iwi mā te tangata whenua i roto i ā rātou kaupapa whakaora repo.

    He aha ngā painga o ngā tohu?

    Ka taea ngā tohu te ine i te takanga o wā. Ko te pai o tēnei, mā ngā tohu e whakaatu mai ētahi rerekētanga, ētahi ia rānei, ā, e aha ana, e ahatia ana rānei ētahi mea i te taiao whāiti e āta tirohia ana. Tērā pea ka hua ake he tohu i te pūnaha hauropi, i te nōhanga, i te wāhi, i te momo, i te rauropi rānei. Ina huia tahitia, ka mārama ake tātou ki te āhua o te pūnaha nui tonu. Ina aroturukitia ngā tohu, i runga i ōna anō tohuine, mātakitanga, kupu whakaahua rānei, ka puta ake he raraunga tatau, he raraunga kounga rānei e mārama ake ai tātou ki te hauora whānui o te ao tūroa.

    Mā ngā tohu anō e homai pārongo e puta ai he urupare pai mō te whakapūmau me te whakapai ake i ngā repo. Arā ētahi momo ka kīia he momo ‘waitohu nui’ – ka tere rongo aua momo i ngā rerekētanga iti noa i te taiao, ka whakaatu wawe mai i aua rerekētanga ki a tātou. Mā te whakatakoto kōrero mō te hauora o ngā tohu me ngā tūhonohononga i waenga i tēnā, i tēnā i roto i te pūnaha, ka kitea ake ngā tātai whakapapa o ngā rauropi katoa o te taiao māori. Hei tauira, ko te matamata (ngāi Galaxias) – mā te ine me te arotake i te hauora o te matamata me tōna nōhanga i te takanga o te wā, me te whai māramatanga ki te whakapapa o te matamata, ka āta kitea e pēhea ana te hauora whānui o te repo me ōna tini nōhanga, e toitū tonu ai te matamata ā ngā rā e heke mai nei.

    He pēhea te whakamahi a te iwi Māori i ngā tohu nei?

    Mai rā anō he āta tirotiro tātou te Māori e pēhea ana tō tātou taiao me ōna rawa māori e toitū tonu ai, e ora tonu ai tātou. Nā ngā mātauranga Māori, me te āta noho tahi, te āta mahi tahi ki te ao tūroa, ka kite te Māori i ngā rerekētanga iti i ngā rawa – i te rahi rānei, i te kounga rānei o te rawa – me te āta whakataki kia toitū tonu aua rawa.

    He kōrero kōpūtahi

    E tūhono ana tēnei kōrero ki Ngā tohu ā-iwi me te repo.

    He whakamihi

    I pūtakea mai tēnei mātaitanga i tētahi kōrero i tuhia mō te pukapuka Te Reo o Te Repo – The Voice of the Wetland, arā, i “Indicators for Cultural Resources”, nā Garth Harmsworth (Te Arawa, Ngāti Tūwharetoa, Ngāti Raukawa).

      Published 16 November 2020 Referencing Hub articles